Agrīna diagnostika – labākā aizsardzība pret zarnu vēzi

Zarnu vēža profilakse_iesaka Dr. Vita Skuja

Zarnu vēža profilakse un agrīna diagnostika

Komentē "Veselības centrs 4" vadošā gastroenteroloģe, Dr. med. Vita Skuja, interniste, gastroenteroloģe, gastrointestinālās endoskopijas speciāliste, ultrasonogrāfijas speciāliste

Zarnu vēzis – biežs, bet novēršams

Zarnu vēzis ir viena no visbiežāk sastopamajām onkoloģiskajām slimībām Latvijā, un katru gadu tā skar simtiem cilvēku. Slimība bieži attīstās nemanāmi – gadiem ilgi bez simptomiem, tāpēc agrīna atklāšana bieži vien ir dzīvības jautājums.

Dr. Vita Skuja uzsver: “Pēc 45 gadu vecuma visiem cilvēkiem ieteicams veikt kolonoskopiju, bet tiem, kam ģimenē ir bijuši kuņģa vai zarnu audzēji, pārbaudes jāsāk 10 gadus agrāk.”

Agrīna diagnostika ļauj atklāt ne tikai vēzi, bet arī pirmsvēža izmaiņas, kuras iespējams pilnībā novērst.

Kāpēc kolonoskopija ir visefektīvākais zarnu vēža skrīninga veids?

Kolonoskopija tiek uzskatīta par “zelta standartu” zarnu vēža profilaksē. Tā sniedz iespēju vienā procedūrā gan atklāt izmaiņas, gan tās nekavējoties ārstēt, piemēram, noņemt polipus.

“Skrīnings nav domāts, lai meklētu vēzi, bet lai savlaicīgi atklātu pirmsvēža izmaiņas,” skaidro dr. Skuja.

Mūsdienās kolonoskopija ir droša, nesāpīga un informatīva procedūra. To iespējams veikt sedācijā – pacients guļ, nejūt diskomfortu, un pēc izmeklējuma var atgriezties ikdienas gaitās. Agrīni atklājot polipus, tos var likvidēt jau procedūras laikā, tādējādi novēršot vēža attīstību pirms tā sākšanās.

Zarnu vēža simptomi, kurus nevajadzētu ignorēt

Lai gan agrīnā stadijā zarnu vēzim var nebūt simptomu, ir vairāki signāli, kuriem jāpievērš uzmanība:

izmaiņas vēdera izejas biežumā vai konsistencē (aizcietējumi, caureja);
asins piejaukums izkārnījumos;
nepamatots svara zudums vai apetītes trūkums;
pastāvīgs nogurums, anēmija;
sāpes vai diskomforts vēderā.

Šie simptomi nenozīmē vēzi, taču tie ir signāls veikt izmeklējumus pie gastroenterologa.

Zarnu vēža profilakse – tas jādara katram

Dr. Vita Skuja iesaka ikvienam rūpēties par zarnu veselību un ievērot veselīga dzīvesveida pamatprincipus:

Vidusjūras vai Ziemeļu diēta – daudz dārzeņu, augļu, zivju, pilngraudu produktu un skābpiena produktu;
fiziskās aktivitātes – vismaz 30 minūtes dienā vai 10 000 soļu;
mazāk sarkanās gaļas un alkohola, nesmēķēt;
regulāri profilaktiski izmeklējumi – konsultācijas pie ārsta, kolonoskopija, asins analīzes.

“Labāk pārbaudīties un dzīvot mierīgi nekā gaidīt simptomus, kas parādās tikai vēlīnās slimības stadijās,” uzsver dr. Skuja.

Zarnu vēža skrīnings Latvijā – valsts apmaksāts izmeklējums

Latvijā darbojas valsts apmaksāts zarnu vēža skrīnings – slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs reizi divos gados var veikt sievietes un vīrieši vecumā no 50 līdz 74 gadiem un tā veikšanai uzaicinājuma vēstule netiek nosūtīta. Zarnu vēzis nereti jau agrīnās stadijās izraisa niecīgu zarnu sieniņas asiņošanu. Ar slēpto asiņu testa palīdzību nosaka, vai zarnu sieniņā norisinās mikroskopiska asiņošana. Tomēr asiņošanu var radīt arī daudzas citas, tai skaitā, labdabīgas slimības, kur tās iespējams noteikt ar skrīninga testa palīdzību.

Slēpto asiņu testu paredzēts veikt mājas apstākļos. Lai saņemtu valsts apmaksātu testu un informāciju par testa veikšanu mājas apstākļos, jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē. Ja ģimenes ārsts līdz šim nav piedāvājis veikt šo pārbaudi un, ja esi vecumā no 50 līdz 74 gadiem, sazinies ar savu ģimenes ārstu un jautā par iespēju saņemt zarnu vēža skrīninga testa komplektu. Ģimenes ārsts izsniegs testa komplektu, kas jāveic mājas apstākļos. Testam ir pievienota arī veikšanas instrukcija.

Skrīninga mērķis – atklāt slimību pirms simptomu parādīšanās un samazināt mirstību no zarnu vēža. Tāpēc ir svarīgi neignorēt, bet izmantot šo iespēju. Ja tests ir pozitīvs, nākamais solis ir kolonoskopija.

Secinājums: agrīna diagnostika – labākā aizsardzība pret zarnu vēzi

Zarnu vēzis ir slimība, kuru iespējams novērst un ārstēt, ja tā tiek atklāta laikus. Regulāras pārbaudes, veselīgs dzīvesveids un līdzsvarots uzturs būtiski samazina risku saslimt. Ja esi sasniedzis 45–50 gadu vecumu, neatliec kolonoskopiju uz vēlāku – pārbaude var izglābt dzīvību.