Cīpslas atbrīvošana stenozējošā ligamentīta jeb trigerpirksta gadījumā ultrasonogrāfijas kontrolē
Stenozējošais ligamentīts jeb trigerpirksts ir plaukstas pirksta cīpslas kustību traucējums, kura dēļ pirksts saliecoties vai iztaisnojoties var klikšķēt, aizķerties vai iestrēgt saliektā pozīcijā. Tas rodas, ja saliecējcīpslai ir apgrūtināta slīdēšana caur sašaurinātu cīpslas gredzenveida saiti, visbiežāk A1 saiti, pirksta pamatnes apvidū. Slimībai progresējot, var rasties sāpes, stīvums un pirksta kustību ierobežojums, kas apgrūtina priekšmetu satveršanu, darbu un ikdienas aktivitātes.
Ja konservatīva ārstēšana nav devusi pietiekamu rezultātu, viena no ārstēšanas iespējām ir mazinvazīva cīpslas atbrīvošana ultrasonogrāfijas jeb USG kontrolē. Procedūras laikā tiek atbrīvota sašaurinātā A1 gredzenveida saite, lai saliecējcīpsla varētu brīvāk slīdēt.
Kas ir stenozējošais ligamentīts jeb trigerpirksts?
Stenozējošais ligamentīts, ko sauc arī par trigerpirkstu jeb trigger finger, ir stāvoklis, kurā tiek traucēta pirksta saliecējcīpslas brīva kustība. Pirkstu saliecējcīpslas atrodas cīpslu makstīs, un to novietojumu palīdz noturēt gredzenveida saites. Viena no tām ir A1 gredzenveida saite, kas atrodas plaukstas pusē pie pirksta pamatnes. Ja šī saite sabiezē vai cīpsla kļūst apjomīgāka, rodas mehānisks šķērslis cīpslas slīdēšanai. Pirksta kustības laikā cīpsla var aizķerties, radot raksturīgu klikšķi vai pēkšņu pirksta iztaisnošanos. Trigerpirksts var skart jebkuru rokas pirkstu, tostarp īkšķi, un reizēm vienlaikus vairākus pirkstus.
Kādi ir trigerpirksta simptomi?
Stenozējošā ligamentīta simptomi var attīstīties pakāpeniski. Sākotnēji iespējams neliels diskomforts, bet vēlāk var parādīties izteiktāki kustību traucējumi. Raksturīgākie simptomi:
pirksta klikšķēšana saliekšanas vai iztaisnošanas laikā;
pirksta aizķeršanās vai iestrēgšana saliektā pozīcijā;
sāpes pirksta pamatnē plaukstas pusē;
jutīgums vai neliels pietūkums cīpslas apvidū;
sataustāms sabiezējums vai mezgliņš pie pirksta pamatnes;
pirksta stīvums, īpaši no rītiem;
grūtības pilnībā iztaisnot vai saliekt pirkstu;
diskomforts, satverot un turot priekšmetus.
Izteiktākos gadījumos pirkstu iespējams iztaisnot tikai ar otras rokas palīdzību, bet ilgstoša stāvokļa gadījumā var veidoties arī pastāvīgs kustību ierobežojums.
Kāpēc rodas trigerpirksts?
Ne vienmēr iespējams noteikt vienu konkrētu stenozējošā ligamentīta cēloni. Slimības attīstību var veicināt cīpslas un A1 saites sabiezējums, atkārtota mehāniska slodze un atsevišķas veselības problēmas. Trigerpirksts biežāk sastopams:
cilvēkiem, kuri regulāri veic atkārtotas satveršanas kustības;
cilvēkiem, kuru darbs vai hobiji saistīti ar intensīvu roku noslodzi;
pacientiem ar cukura diabētu;
cilvēkiem ar reimatoīdo artrītu vai citām iekaisīgām locītavu slimībām;
sievietēm;
pusmūža un vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Trigerpirksts var attīstīties arī bez acīmredzama iemesla, tādēļ atkārtota roku slodze nav uzskatāma par vienīgo slimības cēloni.
Kā diagnosticē stenozējošo ligamentītu?
Diagnozi ārsts parasti nosaka, izvērtējot pacienta sūdzības un veicot plaukstas un pirkstu klīnisko izmeklēšanu. Ārsts novērtē:
pirksta saliekšanas un iztaisnošanas kustības;
klikšķēšanu vai aizķeršanos kustības laikā;
sāpīgumu pirksta pamatnē;
iespējamu sabiezējumu cīpslas apvidū;
plaukstas un pirkstu funkciju.
Nepieciešamības gadījumā tiek veikta muskuloskeletālā ultrasonogrāfija (USG).
Ultrasonogrāfijā iespējams izvērtēt:
pirksta saliecējcīpslu struktūru;
A1 gredzenveida saites sabiezējumu;
cīpslas un tās maksts stāvokli;
šķidrumu vai iekaisuma pazīmes cīpslas apvidū;
cīpslas slīdēšanu kustības laikā;
apkārtējos nervus un asinsvadus.
USG ir īpaši nozīmīga, plānojot mazinvazīvu procedūru, jo ļauj ārstam precīzi noteikt ārstējamo zonu un kontrolēt instrumenta novietojumu.
“Veselības centrs 4” filiālē “Diagnostikas centrs” mazo anatomisko struktūru izmeklēšanai pieejama īpaši piemērota 17LH7 Hockey Stick ultrasonogrāfijas zonde. Tā ļauj detalizēti vizualizēt arī nelielas un virspusēji novietotas plaukstas un pirkstu struktūras, tostarp cīpslas un saites.
Kā ārstē trigerpirkstu?
Stenozējošā ligamentīta ārstēšana ir atkarīga no simptomu smaguma, ilguma, pirksta kustību ierobežojuma un iepriekš izmantotās terapijas. Vieglākos gadījumos iespējama konservatīva ārstēšana. Ja simptomi saglabājas vai pirksta funkcija ir būtiski ierobežota, ārsts var ieteikt A1 gredzenveida saites atbrīvošanu.
Konservatīva ārstēšana
Atkarībā no pacienta stāvokļa ārsts var ieteikt:
atkārtotu un intensīvu satveršanas kustību ierobežošanu;
slodzes un darba ergonomikas pielāgošanu;
pirksta ortozi jeb šinu;
pretiekaisuma terapiju, ja tā pacientam piemērota;
ergoterapiju vai individuāli pielāgotus vingrinājumus;
kortikosteroīdu injekciju cīpslas maksts apvidū.
Kortikosteroīdu injekcija var palīdzēt mazināt simptomus, taču tās efektivitāte katram pacientam atšķiras. Atsevišķos gadījumos simptomi var atkārtoties. Ja konservatīvā terapija nav pietiekami efektīva, var apsvērt mazinvazīvu ārstēšanu.
Mazinvazīva cīpslas atbrīvošana trigerpirksta gadījumā USG kontrolē
Cīpslas atbrīvošana stenozējošā ligamentīta gadījumā USG kontrolē ir mazinvazīva procedūra, kuras laikā tiek pāršķelta sašaurinātā A1 gredzenveida saite, lai atjaunotu brīvāku pirksta saliecējcīpslas slīdēšanu. Medicīniski precīzi procedūras laikā tiek atbrīvota nevis pati cīpsla, bet saite, kas ierobežo tās kustību. Ultrasonogrāfija ļauj ārstam reāllaikā redzēt cīpslu, A1 saiti, nervus un asinsvadus, palīdzot precīzi kontrolēt procedūras instrumenta novietojumu.
Kas ir cīpslas atbrīvošana USG kontrolē?
Tā ir mazinvazīva ķirurģiska procedūra, kuras laikā ar speciālu instrumentu tiek atbrīvota A1 gredzenveida saite. Procedūras laikā ultrasonogrāfijā iespējams vizualizēt:
pirksta saliecējcīpslas;
A1 gredzenveida saiti;
cīpslas maksti;
pirksta nervus;
apkārtējos asinsvadus;
instrumenta novietojumu attiecībā pret anatomiskajām struktūrām.
Pēc saites atbrīvošanas cīpslai vairs nevajadzētu aizķerties sašaurinātajā vietā, un pirksta kustības var kļūt brīvākas.
Kā notiek procedūra?
Procedūra parasti tiek veikta lokālajā anestēzijā, ambulatoros apstākļos. Ārsts:
Ar ultrasonogrāfiju izvērtē saliecējcīpslu, A1 saiti un apkārtējās struktūras.
Nosaka drošāko instrumenta ievadīšanas vietu.
Veic ārstējamās zonas lokālu atsāpināšanu.
Ultrasonogrāfijas kontrolē ievada speciālu instrumentu.
Atbrīvo sašaurināto A1 gredzenveida saiti, neskarot pašu cīpslu.
Pārbauda cīpslas slīdēšanu un pirksta kustību.
Procedūras laikā ultrasonogrāfija palīdz kontrolēt instrumenta atrašanās vietu un samazināt apkārtējo audu traumēšanas risku.
Kādas ir USG kontrolētas procedūras priekšrocības?
Salīdzinājumā ar plašāku vaļēju ķirurģisku pieeju mazinvazīvai USG kontrolētai procedūrai iespējamas vairākas priekšrocības:
ļoti neliela pieeja ārstējamajai zonai;
precīza anatomisko struktūru vizualizācija;
procedūra lokālajā anestēzijā;
mazāks mīksto audu traumējums;
parasti nav nepieciešamas šuves;
neliela rēta vai dūriena vieta;
iespējama ātrāka atgriešanās ikdienas aktivitātēs.
Tomēr atveseļošanās ilgums un ārstēšanas rezultāts katram pacientam var atšķirties.
Kam procedūra var būt piemērota?
USG kontrolētu A1 gredzenveida saites atbrīvošanu var apsvērt pacientiem, kuriem:
diagnosticēts stenozējošais ligamentīts jeb trigerpirksts;
pirksts regulāri klikšķ vai aizķeras kustības laikā;
ir ilgstošas sāpes pirksta pamatnē;
pirksta kustību ierobežojums traucē ikdienas aktivitātēm;
konservatīva ārstēšana nav devusi pietiekamu rezultātu;
nepieciešama saites atbrīvošana un anatomiskā situācija ļauj izmantot mazinvazīvu pieeju.
Pirms procedūras nepieciešama ārsta konsultācija un individuāla izvērtēšana.
Vai cīpslas atbrīvošana USG kontrolē ir operācija?
Tā ir mazinvazīva procedūra, kuras laikā tiek pāršķelta A1 gredzenveida saite, kas traucē pirksta saliecējcīpslas brīvai kustībai. Atšķirībā no klasiskas vaļējas operācijas USG kontrolēta pieeja ļauj procedūru veikt caur ļoti nelielu pieeju, vienlaikus vizualizējot svarīgās anatomiskās struktūras.
Atveseļošanās pēc procedūras
Pēc cīpslas atbrīvošanas trigerpirksta gadījumā ārstētajā zonā iespējams:
neliels pietūkums;
jutīgums;
zilums;
diskomforts pie noteiktām pirksta kustībām;
īslaicīgs pirksta stīvums.
Atgriešanās pie vieglākām ikdienas aktivitātēm ir atkarīga no pašsajūtas un ārsta norādījumiem. Pirksta kustības parasti ieteicams atsākt atbilstoši speciālista rekomendācijām, savukārt intensīva satveršanas slodze un smagumu celšana uz laiku var būt jāierobežo. Ja pirms procedūras pirksta kustības ilgstoši bijušas ierobežotas, pilnīga funkcijas atjaunošanās var prasīt ilgāku laiku.
Iespējamie riski
Tāpat kā jebkurai invazīvai procedūrai, arī USG kontrolētai A1 saites atbrīvošanai iespējami riski, piemēram, asiņošana vai zilums, sāpes vai jutīgums procedūras vietā, simptomu saglabāšanās vai atkārtošanās, rētaudu veidošanās vai ilgstošs stīvums u.c. Ultrasonogrāfijas kontrole palīdz precīzāk noteikt anatomisko struktūru novietojumu, taču pilnībā neizslēdz komplikāciju iespējamību.
Kad jāvēršas pie ārsta?
Speciālista konsultācija ieteicama, ja:
pirksts regulāri klikšķ vai aizķeras;
pirkstu ir grūti pilnībā iztaisnot;
pirksts iestrēgst saliektā pozīcijā;
ir sāpes vai pietūkums pirksta pamatnē;
simptomi apgrūtina satveršanu, darbu vai ikdienas aktivitātes;
iepriekš izmantotā ārstēšana nav devusi pietiekamu rezultātu.
Savlaicīga diagnostika palīdz izvēlēties piemērotāko ārstēšanas metodi un mazināt ilgstošu kustību ierobežojumu risku.
Cīpslas atbrīvošana trigerpirksta gadījumā Rīgā
Mazinvazīva cīpslas atbrīvošana stenozējošā ligamentīta jeb trigerpirksta gadījumā ultrasonogrāfijas kontrolē pieejama “Veselības centrs 4” filiālē “Diagnostikas centrs”, Grebenščikova ielā 1, Rīgā.
Procedūru veic dr. Matīss Mežals – algologs, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, ultrasonogrāfijas speciālists.
Pirms procedūras nepieciešama ārsta konsultācija, lai apstiprinātu diagnozi un izvērtētu piemērotāko ārstēšanas metodi.
